Ekstraktanta veiktspēju nosaka tā struktūra; lai organiskais ekstraktors darbotos efektīvi, tam jāatbilst diviem kritērijiem. Pirmkārt, ekstrakcijas molekulai ir jābūt vismaz vienai funkcionālajai grupai, kas spēj saistīties ar metāla joniem, veidojot ekstrakcijas kompleksu; kopējās funkcionālās grupās ir atomi, piemēram, O, N, P vai S. Šiem atomiem ir vientuļi elektronu pāri un tie darbojas kā elektronu donori, kalpojot kā koordinējošie atomi.
Skābekļa atomi ir visizplatītākās ekstrakcijas līdzekļos sastopamās funkcionālās grupas. Otrkārt, ekstrakcijas molekulai jāsatur pietiekami gara oglekļa ķēde vai benzola gredzens; šīs strukturālās iezīmes nodrošina, ka gan ekstrahants, gan iegūtais ekstrakcijas komplekss viegli šķīst organiskajā fāzē, bet tiem ir zema šķīdība ūdens fāzē. Tomēr, ja oglekļa ķēde ir pārāk gara, ekstrakcijas līdzeklis var kļūt pārāk viskozs vai pat ciets, padarot to nederīgu lietošanai. Parasti ekstrahenta relatīvā molekulmasa ir diapazonā no 350 līdz 500.
